Dūmu detektoru veidi – Kādu dūmu detektoru izvēlēties?

Kādu IzvēlētiesGandrīz ik dienu, it īpaši apkures sezonā, dzirdam par kārtējo ugunsnelaimi, kas prasījusi cilvēku dzīvības. Kā liecina statistikas dati, lielākoties nāves gadījumus izraisa nevis pati uguns, bet gan nosmakšana dūmos, tāpēc svarīgi laikus uzzināt par ugunsnelaimi. Šim nolūkam kalpo dūmu detektori, kas var darboties gan autonomi, gan būt pieslēgti apsardzes pultij.

Kas ir autonomais dūmu detektors?

Autonomais dūmu detektors ir efektīva ierīce, kas brīdinās par gaidāmo nelaimi un ļaus to novērst. Autonomie dūmu detektori jeb bezvadu dūmu detektori ir ar baterijām darbināmas ierīces. Tās aprīkotas ar fotoelektronisku dūmu atpazīšanas ietaisi, kas, fiksējot konkrētu dūmu koncentrāciju telpā, sāk signalizēt. Skaņa ir tik spalga (80 db), ka var atmodināt arī cieši aizmigušu cilvēku. Ugunsgrēka autonomais detektors darbojas no autonoma strāvas avota. Visbiežāk tā ir 9V „kronas” tipa baterija, kuru ievieto detektora korpusā.

Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka ugunsgrēka autonomā detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus. Jāatceras, ka ugunsgrēka autonomie detektori ir paredzēti lietošanai telpās. Uzstādīti ārā tie gaidīto efektu nedos.

Ugunsgrēka autonomo detektoru izvietošana

Viens dūmu detektors paredzēts 25 līdz 30 kvadrātmetru telpai. Ja telpā ir kāda starpsiena, ieteicams izvietot papildu dūmu detektoru, jo dūmi nemēdz apiet šķēršļus. Šos detektorus montē vietās, kur tie visātrāk reaģētu uz degšanas produktiem. Lai ugunsdrošības ierīce būtu efektīgāka, to novieto visaugstākajā punktā telpas centrā. Vislabāk izvietot vienu dūmu detektoru katrā telpā, izņemot, protams, tās, kurās varētu rasties viltus trauksmes kā, piemēram, virtuvē vai katlutelpā. Jāatceras, ka no dūmu detektora nebūs labuma, ja to novietos tuvu ventilācijas iekārtām, jo tās izkliedēs dūmus, ja tādi būs radušies, un aizkavēs detektora impulsu. Nav arī ieteicams detektoru novietot kādā no griestu stūriem, jo tur dūmi nonāks vēlāk. Katra dūmu detektora tehniskajā aprakstā jābūt norādītiem tā ekspluatācijas galvenajiem raksturlielumiem: kontrolējamai platībai (maksimāli tā var sasniegt līdz 60 kvadrātmetriem), maksimālajam telpas augstumam (līdz pieciem metriem), maksimālajam attālumam līdz nākamajam dūmu detektoram (ap astoņiem metriem), minimālajam attālumam no gaismas ķermeņiem un ventilatoriem (ap vienu metru) un no sienām (vismaz 0,5 metri).

Visefektīgākā pārbaude, vai dūmu detektori izvietoti pietiekamā daudzuma, ir pārliecināties par ierīces signāla dzirdamību visā mājā vai dzīvoklī. Ja signāls nav pietiekami dzirdams visās telpās, jāizvieto papildus ierīces.

Atsevišķos gadījumos iespējamas situācijas, kad detektors sāk dot trauksmes signālus, reaģējot uz kādu ikdienas situāciju – piemēram, telpās radušies dūmi, kas nav saistīti ar ugunsgrēku (piededzis ēdiens, smēķēšana u.c.). Reiz iedarbināts detektors turpina spalgi gaudot visai ilgi, atkarībā no konkrētā modeļa, līdz pat pusstundai. Ja šādas trauksmes cēlonis ir noskaidrots un nekā bīstama nav, detektoru apklusināt var, uz īsu brīdi izņemot no tā bateriju.

Ja šķiet, ka drošībai nepieciešamas ierīces, kas signalizētu par nelaimes izcelšanos arī virtuvē vai katlutelpā, šīm telpām iespējams izmantot specializētus detektorus, kas lieki neizraisīs viltus trauksmi, reaģējot uz piedegušas olas vai tostermaizes dūmiem. Šīm telpām var izmantot siltuma (termodetektorus) vai kombinētos gāzes detektorus, kas nostrādās, attiecīgi sajūtot gāzi vai temperatūras svārstības. Tomēr, kā atdzīst speciālisti, šādas ierīces ir ļoti specifiskas, kas nav īpaši pieprasītas un populāras ikdienas patērētāju vidū.

Dūmu detektora uzstādīšana un apkope

Dūmu detektors ir samērā vienkārša ierīce. Pie griestiem vai pie sienas piestiprina dūmu detektora bāzi jeb plati, kura nemainīgi tur atradīsies visu laiku. Kad tas izdarīts, dūmu sensoru pārbauda ar testa taustiņu. To var izdarīt, stingri nospiežot testa pogu vismaz uz piecām sekundēm. Dūmu trauksmes iekārta izdos trīs īsus skaņas signālus, kuriem sekos divu sekunžu pauze, un tad tas atkārtosies. Trauksme var skanēt vēl dažas sekundes pēc testa pogas atlaišanas. Šādi testēt iekārtu vēlams pēc atgriešanās no garāka atvaļinājuma vai kad mājās vairākas dienas neviena nav bijis. Pēdējā uzstādīšanas procesa darbība ir detektora pieskrūvēšana pie piestiprinājuma plates, ko var vienkārši izdarīt, tikai pagriežot to pulksteņrādītāja virzienā. Pats detektors neaizņem daudz vietas – lielākie no tiem ir ar 15 centimetru diametru. Būtiski atcerēties, ka reizi gadā jānomaina baterija un detektors periodisku jāiztīra. Ir dūmu detektori, kas paši ar īpašu skaņas signālu atgādina par nepieciešamību nomainīt bateriju, tomēr tie ir salīdzinoši dārgi modeļi. Lētākiem modeļiem ik pēc laiciņa iedegas sarkana lampiņa, kas liecina par detektora darbību, – ja tā nedeg, tas nozīmē, ka baterija ir tukša. Dūmu trauksmes iekārta jātīra aptuveni reizi mēnesī. Tīrīšana nozīmē putekļu un netīrumu izpūšanu no ierīces, lai tie netraucētu tās darbību. Šo procedūru var veikt ar mehānisku gaisa pūšanas ierīci, iztīrot dūmu trauksmes iekārtas visas puses.

Ugunsgrēka autonomo detektoru izvēles nianses

Detektori iegādājami elektropreču un specializētos ugunsdrošības aprīkojuma, ierīču veikalos. Piedāvātie detektori, neraugoties uz to, ka visi spēj brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi, tomēr var atšķirties ar iebūvēto papildus funkciju klāstu, kā arī ar cenu. Šo ierīču pārdevēji sniegs paskaidrojumus par tās vai citas funkcijas nozīmi ērtākai ierīces lietošanai. Taču, pērkot jebkura ražotāja vai modeļa detektoru, pirmām kārtām ir jāpievērš uzmanība tam, lai uz tā korpusa būtu „CE” marķējums un informācija par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604.

Automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma

Viensētas dzīvojamā mājā un atsevišķi izvietotās saimniecības ēkās uzstādāmajiem detektoriem jānodrošina, lai to ugunsgrēka trauksmes skaņas signāls būtu dzirdams tajās telpās, kurās pārsvarā uzturas vai guļ mājas iemītnieki. Ar vienkāršiem, veikalā nopērkamiem detektoriem vien šo uzdevumu neatrisināt. Vislabākais risinājums būtu ierīkot automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, kas šobrīd ir vispilnīgākais mājokļu aizsardzības veids, kas ar ēkā uzstādītu tehnisku līdzekļu, sakaru līniju, u.c. starpniecību un sistēmu dežurējošā un apkalpojošā personāla palīdzību nodrošina operatīvu ugunsgrēka konstatēšanu, trauksmes signalizāciju un ugunsdzēsēju izsaukšanu uz konstatētās ugunsnelaimes izcelšanās vietu, neatkarīgi no tā vai ēkā atrodas, vai neatrodas iemītnieki. Diemžēl šādas sistēmas ierīkošana un ekspluatācija ir salīdzinoši dārga, taču, ja vien līdzekļi atļauj, tad ieteicams to ierīkot.

Neatkarību no apsardzes firmām dod paša saimnieka ierīkots autonoms vadības panelis. Tajā ievietotā karte saņem signālus, ko uztvēruši detektori, un īsziņas veidā nosūta saimniekam, piemēram, uz mobilo telefonu. Tad ir iespēja ātri rīkoties, piezvanot kaimiņiem, lai noskaidrotu situāciju, vai ziņot ugunsdzēsības dienestam.

Viens Viedoklis

  1. Jānis September 8, 2016

Ievietot Komentāru